Vai elektrībai šobrīd ir laba cena?

2. februāris, 2018
Kategorija: raksti

Cik tu maksā par elektrību? Šis ir ierasts jautājums ikdienas sarunās. Jautājums ir vienkāršs, taču atbildēt uz to var dažādi. Elektrības patērētājam, kurš ikdienā neseko līdzi elektrības cenai biržā, vienīgā saskare ar elektrības izmaksām notiek, apmaksājot tirgotāja atsūtīto rēķinu. Taču summa, ko ikviens elektrības patērētājs maksā par elektrību, pareizi būtu saucama par maksu par elektrību, nevis elektrības cenu.

Maksu par elektroenerģiju veido vairākas sastāvdaļas, jeb komponentes – elektrības kā produkta cena jeb “tīrā” elektrības cena, pārvades un sadales izmaksas, obligātā iepirkuma komponente (OIK) jeb atbalsts elektrības ražotājiem, un PVN. enerģijas nozarē, sakot “elektrības cena”, domā elektrības kā produkta cenu – bez pārvades, sadales, OIK un PVN uzcenojuma.

Katrai elektrības maksas sastāvdaļai ir sava noteikta jēga. Maksa par pārvades un sadales pakalpojumu nodrošina, ka tiek segtas pārvades sistēmas operatora (AS Augstsprieguma tīkls) un sadales sistēmas operatora (Latvijā lielākais ir AS Sadales tīkls) elektroenerģijas piegādes izmaksas – tās rodas, veidojot jaunas un uzturot darba kārtībā esošās augsta, vidēja un zema sprieguma līnijas un transformatoru apakšstacijas.

Ikdienā esam pieraduši, ka elektrības cenu nosaucam EUR par kilovatstundu (€/kWh). Biržā elektrības cena tiek norādīta EUR par megavatstundu (€/MWh), tādēļ, salīdzinot biržas cenu informāciju ar jāatceras, ka 1 MWh ir 1000 kWh. Tāpat jāatceras, ka elektrības biržas cenu jāvērtē 12 mēnešu griezumā. Cenai piemīt sezonālas svārstības, un parasti ziemā un pavasarī elektrības cena biržā ir zemāka nekā vasarā un rudenī.

Kopš 2016. gada decembra elektroenerģijas 12 mēnešu vidējā cena Nord Pool biržas Latvijas cenu zonā svārstījusies mazāk nekā divu EUR robežās, decembrī samazinoties līdz 34,70 EUR par megavatstundu, kas ir zemākais līmenis gan 2017. gadā, gan kopš Latvijā vispār var aprēķināt 12 mēnešu vidējo cenu. Šāda cena uzskatāma par ļoti labu, un visi lietotāji, kuri 2017. gadā izvēlējušies biržas cenas tarifu plānu un izmantojuši biržas cenas priekšrocības, ir bijuši ieguvēji. Savukārt mēneša zemākā elektrības cena 30,65 €/MWh fiksēta 2017. gada martā, bet augstākā – jūnijā, kad tā sasniedza 41,84 €/MWh atzīmi.

Šogad janvārī bija vairākas dienas, kad elektrības stundas cena sasniedza pat 200 €/MWh, jo elektrības pieprasījums Lietuvā un Latvijā bija lielāks nekā piedāvājums, nedarbojās Lietuvas un Zviedrijas energosistēmas savienojošais NordBalt elektrības starpsavienojums un vairākiem citiem starpsavienojumiem bija ierobežota pārvades jauda. Šādu atsevišķu cenas pīķu dēļ 2018. gada janvārī mēneša vidējā cena, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ir augusi, sasniedzot 37,58 €/MWh līmeni, bet joprojām uzskatāma par labu. 2017. gada janvārī elektrības mēneša vidējā biržas cena bija mazliet, bet ne būtiski zemāka. Arī 12 mēnešu vidējā cena janvārī saglabājas patērētājam pievilcīgā 34,90 euro par megavatstundu līmenī, apliecinot biržas 12 mēnešu vidējās cenas stabilitāti.

Latvija Nord Pool elektroenerģijas biržā savu cenu zonu ieguva 2013. gada jūnijā. Kopš tā laika augstākā 12 mēnešu vidējā elektrības cena bijusi 2014. gada augustā, sasniedzot 50,11 EUR par megavatstundu. Kopš 2014. gada decembra 12 mēnešu vidējā cena līdz pat 2017. gada janvārim pastāvīgi samazinājās. 2017. gadā elektrības biržas cena ir nostabilizējusies un 12 mēnešu vidējā cena svārstās ļoti maz.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *